出典:Wiktionary
From dissimilation of *dubiitās, derived from dubius (“doubtful”, “wavering”) + -tās (“-ty”, “-dom”, noun-forming suffix).
Third-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | dubietās | dubietātēs |
| Genitive | dubietātis | dubietātum |
| Dative | dubietātī | dubietātibus |
| Accusative | dubietātem | dubietātēs |
| Ablative | dubietāte | dubietātibus |
| Vocative | dubietās | dubietātēs |