出典:Wiktionary
出典:『Wiktionary』 (2011/11/26 14:43 UTC 版)
ēblandiēns m., f., and n. (genitive ēblandientis); third declension
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case \\ Gender | M.F. | N. | MM.FF. | NN. | |
| nominative | ēblandiēns | ēblandiēns | ēblandientēs | ēblandientia | |
| genitive | ēblandientis | ēblandientis | ēblandientium | ēblandientium | |
| dative | ēblandientī | ēblandientī | ēblandientibus | ēblandientibus | |
| accusative | ēblandientem | ēblandiēns | ēblandientēs | ēblandientia | |
| ablative | ēblandiente1 | ēblandiente1 | ēblandientibus | ēblandientibus | |
| vocative | ēblandiēns | ēblandiēns | ēblandientēs | ēblandientia | |