出典:Wiktionary
From subiungō (“to subjoin, subordinate”) + -īvus.
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | subiūnctīvus | subiūnctīva | subiūnctīvum | subiūnctīvī | subiūnctīvae | subiūnctīva | |
| Genitive | subiūnctīvī | subiūnctīvae | subiūnctīvī | subiūnctīvōrum | subiūnctīvārum | subiūnctīvōrum | |
| Dative | subiūnctīvō | subiūnctīvō | subiūnctīvīs | ||||
| Accusative | subiūnctīvum | subiūnctīvam | subiūnctīvum | subiūnctīvōs | subiūnctīvās | subiūnctīva | |
| Ablative | subiūnctīvō | subiūnctīvā | subiūnctīvō | subiūnctīvīs | |||
| Vocative | subiūnctīve | subiūnctīva | subiūnctīvum | subiūnctīvī | subiūnctīvae | subiūnctīva | |