出典:Wiktionary
出典:『Wiktionary』 (2025/04/26 20:31 UTC 版)
From Latin dīvīnātor. See divination.
divinator (plural divinators)
Third-declension noun.
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | dīvīnātor | dīvīnātōrēs |
| genitive | dīvīnātōris | dīvīnātōrum |
| dative | dīvīnātōrī | dīvīnātōribus |
| accusative | dīvīnātōrem | dīvīnātōrēs |
| ablative | dīvīnātōre | dīvīnātōribus |
| vocative | dīvīnātor | dīvīnātōrēs |
dīvīnātor