出典:Wiktionary
From Ancient Greek παλλακή (pallakḗ, “young girl”).
pallaca f (genitive pallacae); first declension
First-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | pallaca | pallacae |
| Genitive | pallacae | pallacārum |
| Dative | pallacae | pallacīs |
| Accusative | pallacam | pallacās |
| Ablative | pallacā | pallacīs |
| Vocative | pallaca | pallacae |