出典:Wiktionary
From attenuāre, attenuō + -tiō.
attenuātiō f (genitive attenuātiōnis); third declension
Third-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | attenuātiō | attenuātiōnēs |
| Genitive | attenuātiōnis | attenuātiōnum |
| Dative | attenuātiōnī | attenuātiōnibus |
| Accusative | attenuātiōnem | attenuātiōnēs |
| Ablative | attenuātiōne | attenuātiōnibus |
| Vocative | attenuātiō | attenuātiōnēs |