英和和英

A Celtic name, from Gaulish elu (“gain, prosperity”), from Proto-Celtic *ɸelus, from Proto-Indo-European *pelh₁u- (“many”); and etu- (“terrain, grassland”), which is cognate with Old Irish íath (“grassland, territory”).

Helvētius (feminine Helvētia, neuter Helvētium); first/second-declension adjective

First/second-declension adjective.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular			Plural
Nominative	Helvētius	Helvētia	Helvētium	Helvētiī	Helvētiae	Helvētia
Genitive	Helvētiī	Helvētiae	Helvētiī	Helvētiōrum	Helvētiārum	Helvētiōrum
Dative	Helvētiō	Helvētiae	Helvētiō	Helvētiīs
Accusative	Helvētium	Helvētiam	Helvētium	Helvētiōs	Helvētiās	Helvētia
Ablative	Helvētiō	Helvētiā	Helvētiō	Helvētiīs
Vocative	Helvētie	Helvētia	Helvētium	Helvētiī	Helvētiae	Helvētia

Helvētius m sg (genitive Helvētiī or Helvētī, feminine Helvētia); second declension

First/second-declension adjective.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Masculine	Feminine
Number	Singular		Plural
Nominative	Helvētius	Helvētia	Helvētiī	Helvētiae
Genitive	Helvētiī	Helvētiae	Helvētiōrum	Helvētiārum
Dative	Helvētiō	Helvētiae	Helvētiīs	Helvētiīs
Accusative	Helvētium	Helvētiam	Helvētiōs	Helvētiās
Ablative	Helvētiō	Helvētiā	Helvētiīs	Helvētiīs
Vocative	Helvētie	Helvētia	Helvētiī	Helvētiae

Helvetius in Charlton T. Lewis & Charles Short, A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press, 1879.
Stifter, David (2008). Old Celtic Languages p. 14
Xavier Delamarre (Éditions Errance, 2003). Dictionnaire de la langue gauloise, pp. 162 and 168.

Weblio英和対訳辞書