英和和英

From imitō (“to imitate, copy”) +‎ -īvus.

imitātīvus (feminine imitātīva, neuter imitātīvum); first/second-declension adjective

First/second-declension adjective.

	masculine	feminine	neuter	masculine	feminine	neuter
	singular			plural
nominative	imitātīvus	imitātīva	imitātīvum	imitātīvī	imitātīvae	imitātīva
genitive	imitātīvī	imitātīvae	imitātīvī	imitātīvōrum	imitātīvārum	imitātīvōrum
dative	imitātīvō	imitātīvae	imitātīvō	imitātīvīs
accusative	imitātīvum	imitātīvam	imitātīvum	imitātīvōs	imitātīvās	imitātīva
ablative	imitātīvō	imitātīvā	imitātīvō	imitātīvīs
vocative	imitātīve	imitātīva	imitātīvum	imitātīvī	imitātīvae	imitātīva

“imitativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
“imitativus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Wiktionary英語版