Wiktionary英語版
出典：Wiktionary
pransito
発音
動詞
pransitō (present infinitive pransitāre, perfect active pransitāvī, supine pransitātum); first conjugation
Conjugation
| Conjugation of pransitō (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | pransitō | pransitās | pransitat | pransitāmus | pransitātis | pransitant |
| imperfect | pransitābam | pransitābās | pransitābat | pransitābāmus | pransitābātis | pransitābant | |
| future | pransitābō | pransitābis | pransitābit | pransitābimus | pransitābitis | pransitābunt | |
| perfect | pransitāvī | pransitāvistī, pransitāstī1 | pransitāvit | pransitāvimus | pransitāvistis, pransitāstis1 | pransitāvērunt, pransitāvēre | |
| pluperfect | pransitāveram | pransitāverās | pransitāverat | pransitāverāmus | pransitāverātis | pransitāverant | |
| future perfect | pransitāverō | pransitāveris | pransitāverit | pransitāverimus | pransitāveritis | pransitāverint | |
| passive | present | pransitor | pransitāris, pransitāre | pransitātur | pransitāmur | pransitāminī | pransitantur |
| imperfect | pransitābar | pransitābāris, pransitābāre | pransitābātur | pransitābāmur | pransitābāminī | pransitābantur | |
| future | pransitābor | pransitāberis, pransitābere | pransitābitur | pransitābimur | pransitābiminī | pransitābuntur | |
| perfect | pransitātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | pransitātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | pransitātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | pransitem | pransitēs | pransitet | pransitēmus | pransitētis | pransitent |
| imperfect | pransitārem | pransitārēs | pransitāret | pransitārēmus | pransitārētis | pransitārent | |
| perfect | pransitāverim | pransitāverīs | pransitāverit | pransitāverīmus | pransitāverītis | pransitāverint | |
| pluperfect | pransitāvissem, pransitāssem1 | pransitāvissēs, pransitāssēs1 | pransitāvisset, pransitāsset1 | pransitāvissēmus, pransitāssēmus1 | pransitāvissētis, pransitāssētis1 | pransitāvissent, pransitāssent1 | |
| passive | present | pransiter | pransitēris, pransitēre | pransitētur | pransitēmur | pransitēminī | pransitentur |
| imperfect | pransitārer | pransitārēris, pransitārēre | pransitārētur | pransitārēmur | pransitārēminī | pransitārentur | |
| perfect | pransitātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | pransitātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | pransitā | — | — | pransitāte | — |
| future | — | pransitātō | pransitātō | — | pransitātōte | pransitantō | |
| passive | present | — | pransitāre | — | — | pransitāminī | — |
| future | — | pransitātor | pransitātor | — | — | pransitantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | pransitāre | pransitāvisse, pransitāsse1 | pransitātūrum esse | pransitārī | pransitātum esse | pransitātum īrī | |
| participles | pransitāns | — | pransitātūrus | — | pransitātus | pransitandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
| pransitandī | pransitandō | pransitandum | pransitandō | pransitātum | pransitātū | ||
1At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.
関連する語
調べた例文を記録して、効率よく覚えましょう
Weblio会員無料で登録できます
履歴機能
過去に調べた単語を確認できる
語彙力診断
診断回数が4回に増加
マイ単語帳
便利な学習機能付き
マイ例文帳
文章で意味を理解できる
- Wiktionary
- Text is available under Creative Commons Attribution-ShareAlike (CC-BY-SA) and/or GNU Free Documentation License (GFDL).
Weblio英和・和英辞典に掲載されている「Wiktionary英語版」の記事は、Wiktionaryのpransito (改訂履歴)の記事を複製、再配布したものにあたり、Creative Commons Attribution-ShareAlike (CC-BY-SA)もしくはGNU Free Documentation Licenseというライセンスの下で提供されています。
