出典:Wiktionary
出典:『Wiktionary』 (2026/02/18 14:10 UTC 版)
From supplicō + -tiō.
supplicātiō f (genitive supplicātiōnis); third declension
Third-declension noun.
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | supplicātiō | supplicātiōnēs |
| genitive | supplicātiōnis | supplicātiōnum |
| dative | supplicātiōnī | supplicātiōnibus |
| accusative | supplicātiōnem | supplicātiōnēs |
| ablative | supplicātiōne | supplicātiōnibus |
| vocative | supplicātiō | supplicātiōnēs |