英和和英

出典:『Wiktionary』 (2024/11/02 01:39 UTC 版)

From trāns- +‎ lūceō (“shine”).

trānslūceō (present infinitive trānslūcēre); second conjugation, no passive, no perfect or supine stem

Conjugation of trānslūceō (second conjugation, no supine stem, no perfect stem, active only)
indicative		singular			plural
indicative		first	second	third	first	second	third
active	present	trānslūceō	trānslūcēs	trānslūcet	trānslūcēmus	trānslūcētis	trānslūcent
	imperfect	trānslūcēbam	trānslūcēbās	trānslūcēbat	trānslūcēbāmus	trānslūcēbātis	trānslūcēbant
	future	trānslūcēbō	trānslūcēbis	trānslūcēbit	trānslūcēbimus	trānslūcēbitis	trānslūcēbunt
subjunctive		singular			plural
subjunctive		first	second	third	first	second	third
active	present	trānslūceam	trānslūceās	trānslūceat	trānslūceāmus	trānslūceātis	trānslūceant
active	imperfect	trānslūcērem	trānslūcērēs	trānslūcēret	trānslūcērēmus	trānslūcērētis	trānslūcērent
imperative		singular			plural
imperative		first	second	third	first	second	third
active	present	—	trānslūcē	—	—	trānslūcēte	—
active	future	—	trānslūcētō	trānslūcētō	—	trānslūcētōte	trānslūcentō
non-finite forms		active			passive
non-finite forms		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		trānslūcēre	—	—	—	—	—
participles		trānslūcēns	—	—	—	—	—
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		trānslūcendī	trānslūcendō	trānslūcendum	trānslūcendō	—	—

Wiktionary英語版