出典:Wiktionary
Borrowed from Latin vituperātor.
Third-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | vituperātor | vituperātōrēs |
| Genitive | vituperātōris | vituperātōrum |
| Dative | vituperātōrī | vituperātōribus |
| Accusative | vituperātōrem | vituperātōrēs |
| Ablative | vituperātōre | vituperātōribus |
| Vocative | vituperātor | vituperātōrēs |