出典:Wiktionary
出典:『Wiktionary』 (2025/01/05 00:46 UTC 版)
cīnctus (feminine cīncta, neuter cīnctum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | cīnctus | cīncta | cīnctum | cīnctī | cīnctae | cīncta | |
| genitive | cīnctī | cīnctae | cīnctī | cīnctōrum | cīnctārum | cīnctōrum | |
| dative | cīnctō | cīnctae | cīnctō | cīnctīs | |||
| accusative | cīnctum | cīnctam | cīnctum | cīnctōs | cīnctās | cīncta | |
| ablative | cīnctō | cīnctā | cīnctō | cīnctīs | |||
| vocative | cīncte | cīncta | cīnctum | cīnctī | cīnctae | cīncta | |
cīnctus m (genitive cīnctūs); fourth declension
Fourth-declension noun.
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | cīnctus | cīnctūs |
| genitive | cīnctūs | cīnctuum |
| dative | cīnctuī | cīnctibus |
| accusative | cīnctum | cīnctūs |
| ablative | cīnctū | cīnctibus |
| vocative | cīnctus | cīnctūs |
(All via the late variant cīnctum n, plural cīncta.)