出典:Wiktionary
出典:『Wiktionary』 (2026/04/21 17:41 UTC 版)
From sēmi- + vōcālis. Calque of Ancient Greek ἡμῐ́φωνος (hēmĭ́phōnos). The substantivized noun is an ellipsis of littera sēmivōcālis f (“semivocal letter”).
sēmivōcālis (neuter sēmivōcāle, adverb sēmivōcāliter); third-declension two-termination adjective
Third-declension two-termination adjective.
| singular | plural | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
| nominative | sēmivōcālis | sēmivōcāle | sēmivōcālēs | sēmivōcālia | |
| genitive | sēmivōcālis | sēmivōcālium | |||
| dative | sēmivōcālī | sēmivōcālibus | |||
| accusative | sēmivōcālem | sēmivōcāle | sēmivōcālīs sēmivōcālēs |
sēmivōcālia | |
| ablative | sēmivōcālī | sēmivōcālibus | |||
| vocative | sēmivōcālis | sēmivōcāle | sēmivōcālēs | sēmivōcālia | |
sēmivōcālis f (genitive sēmivōcālis); third declension
Third-declension noun (i-stem, ablative singular in -e or -ī).
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | sēmivōcālis | sēmivōcālēs |
| genitive | sēmivōcālis | sēmivōcālium |
| dative | sēmivōcālī | sēmivōcālibus |
| accusative | sēmivōcālem | sēmivōcālēs sēmivōcālīs |
| ablative | sēmivōcāle sēmivōcālī |
sēmivōcālibus |
| vocative | sēmivōcālis | sēmivōcālēs |