出典:Wiktionary
From difficilis (“difficult, troublesome”) + -tās.
difficultās f (genitive difficultātis); third declension
Third-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | difficultās | difficultātēs |
| Genitive | difficultātis | difficultātum |
| Dative | difficultātī | difficultātibus |
| Accusative | difficultātem | difficultātēs |
| Ablative | difficultāte | difficultātibus |
| Vocative | difficultās | difficultātēs |