出典:Wiktionary
出典:『Wiktionary』 (2026/04/22 03:26 UTC 版)
conatus (plural conatuses or conatus)
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | cōnātus | cōnāta | cōnātum | cōnātī | cōnātae | cōnāta | |
| genitive | cōnātī | cōnātae | cōnātī | cōnātōrum | cōnātārum | cōnātōrum | |
| dative | cōnātō | cōnātae | cōnātō | cōnātīs | |||
| accusative | cōnātum | cōnātam | cōnātum | cōnātōs | cōnātās | cōnāta | |
| ablative | cōnātō | cōnātā | cōnātō | cōnātīs | |||
| vocative | cōnāte | cōnāta | cōnātum | cōnātī | cōnātae | cōnāta | |
cōnātus m (genitive cōnātūs); fourth declension
Fourth-declension noun.
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | cōnātus | cōnātūs |
| genitive | cōnātūs | cōnātuum |
| dative | cōnātuī | cōnātibus |
| accusative | cōnātum | cōnātūs |
| ablative | cōnātū | cōnātibus |
| vocative | cōnātus | cōnātūs |