intransitivusとは意味・読み方・使い方

From in- +‎ trānsitīvus.

(Classical Latin) IPA: /in.tran.siˈtiː.u̯us/, [ɪn̪t̪rä̃ːs̠ɪˈt̪iːu̯ʊs̠]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA: /in.tran.siˈti.vus/, [in̪t̪ränsiˈt̪iːvus]

intrānsitīvus (feminine intrānsitīva, neuter intrānsitīvum); first/second-declension adjective

First/second-declension adjective.

	masculine	feminine	neuter	masculine	feminine	neuter
	singular			plural
nominative	intrānsitīvus	intrānsitīva	intrānsitīvum	intrānsitīvī	intrānsitīvae	intrānsitīva
genitive	intrānsitīvī	intrānsitīvae	intrānsitīvī	intrānsitīvōrum	intrānsitīvārum	intrānsitīvōrum
dative	intrānsitīvō	intrānsitīvae	intrānsitīvō	intrānsitīvīs
accusative	intrānsitīvum	intrānsitīvam	intrānsitīvum	intrānsitīvōs	intrānsitīvās	intrānsitīva
ablative	intrānsitīvō	intrānsitīvā	intrānsitīvō	intrānsitīvīs
vocative	intrānsitīve	intrānsitīva	intrānsitīvum	intrānsitīvī	intrānsitīvae	intrānsitīva

“intransitivus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
intransitivus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Wiktionary英語版での「intransitivus」の意味